Zārkam vāks ir aizvērts un aiznaglots
Kāpēc Elvīra Nabiuļina pēc kara sākuma nepameta Centrālo banku – un kā Centrālā banka cenšas glābt Krievijas ekonomiku.“Meduza” izmeklēšana
Uzreiz pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā daudzi eksperti brīdināja, ka Krievijas ekonomika, visticamāk, neizturēs sankciju ietekmi (jebkurā gadījumā būs nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai tā atgūtos), dolārs un eiro būs ļoti dārgi un var rasties problēmas ar algu izmaksu valsts sektora darbiniekiem. Nekas no šīm prognozēm nav piepildījies (vismaz pagaidām), bet rubļa kurss nav bijis tik augsts kopš 2015 gada. Tas lielā mērā ir Elvīras Nabiuļinas vadītās Krievijas Centrālās bankas īstenotās finanšu politikas rezultāts. “Meduza” noskaidroja, kā Centrālā banka darbojas kara apstākļos un ar kādām morālām dilemmām saskārusies tās vadība.
Brīdinājums par iespējamu interešu konfliktu. No 2018. gada decembra līdz 2021. gada aprīlim šī teksta līdzautore Margarita Ļutova strādāja Krievijas Centrālajā bankā, kur viņa bija Centrālās bankas izglītojošas vietnes Econs.online (kas gan visā pilnībā neatspoguļo regulatoru oficiālo nostāju) redaktore. Gatavojot šo rakstu, viņa ar saviem bijušajiem kolēģiem nesazinājās.
Lai aprunātos ar savu seno paziņu Kseniju Judajevu, Čikāgas Universitātes ekonomikas profesors Konstantīns Soņins savā tālrunī uzstādīja ziņapmaiņas lietotni “Signal”. Kopš kara sākuma Krievijas Centrālās bankas vadītājas pirmā vietniece Judajeva nevēlējās sazināties, izmantojot ierastos sociālos tīklus “Facebook” vai “Telegram”.
Krietni drošākajā ziņapmaiņas lietotnē Soņins, kurš ar Judajevu draudzējas gandrīz 20 gadus, mēģināja viņu pārliecināt, ka tagad darbu Centrālajā bankā var vērtēt tikai kā atbalstu iebrukumam Ukrainā.
“Viņi strādā kara labā. Viņu darbības valūtas operāciju kontrolēšanai... Krievijai no tā nav nekāda labuma, bet tas palīdz turpināt karadarbību. Valūta nenonāk pie pilsoņiem, bet paliek valdības kontrolē un tiek izmantota militāriem mērķiem,” “Meduza” skaidro Soņins.
Sarunā lietotnē “Signal” tika apspriests Hjalmars Šahts – Ādolfa Hitlera valdības ministrs un reihsbankas prezidents. Viņš apgalvoja, ka nekad nav bijis Nacionālsociālistiskās partijas biedrs (lai gan ir pierādījumi par pretējo). Tā vai citādi, pēc Otrā pasaules kara beigām viņš tika tiesāts Nirnbergā, taču tika pilnībā attaisnots viņam izvirzītajās apsūdzībās.
Judajeva, kā apgalvo Soņins, viņam teikusi: “Mūsu Centrālajā bankā par Hjalmaru Šahtu interesējas daudzi.” Pēc Soņina teiktā, tas nozīmē, ka “doma par sadarbību ar noziedzīgu režīmu” Krievijas Centrālās bankas darbiniekus nepamet.
Ekonomists Judajevai ieteica aiziet no darba. Viņa tam nepiekrita. Un paskaidroja, ka gadījumā, ja viņa un Nabiuļina pametīs Centrālo banku, pie vadības grožiem nonāks Sergejs Glazjevs, kas var novest pie katastrofas ekonomikā (Judajeva “Meduza” lūgumu sniegt komentārus šajā jautājumā novirzīja uz Centrālās bankas preses dienestu, kas to noignorēja).
Drīz vien Soņins izdzēsa lietotni “Signal”: “Lai viņa man nevarētu uzrakstīt. Nekad mūžā vairs nevēlos ar viņu runāt. Nekādā gadījumā.”
Sievietes bez emocijām
- gada marta sākumā ziņu aģentūra “Bloomberg” publicēja rakstu, kurā tika teikts, ka Centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļina pēc iebrukuma sākuma vēlējusies atkāpties no amata, taču viņai to nav ļāvis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. “Bloomberg” sīkāku informāciju par šīm sarunām nesniedza.
Pieci “Meduza” informatori, kas iepriekš strādājuši Centrālajā bankā, un trīs informācijas avoti pašā regulatorā šādai versijai netic. Viņi norāda, ka jau pirmajā kara dienā Nabiuļina saviem padotajiem teica, ka tagad ir “visus jāglābj” un “jāgādā, lai cilvēki zaudētu pēc iespējas mazāk”. Tāpat uzskatīja arī viņas vietniece Ksenija Judajeva.
Informācijas avots, kas iepriekš strādājis Centrālajā bankā, “Meduza” norāda:
Elvīra Nabiuļina pēc kara sākuma noteikti nevarēja doties pie Putina un teikt: “Vladimir Vladimirovič, atlaidiet mani no amata.” Viņai, protams, pavisam nepatīk, ka cilvēki iet bojā, taču aiziet no šī darba, sakot, “Viss, ****, man pietiek,” ne pie kā laba nenovedīs.
Muļķīgi uzskatīt, ka [Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs] Šoigu pēc tam atsauks savus tankus, bet Putins atsauks savu [Čečenijas vietvaldi Ramzanu] Kadirovu. Bet nav šaubu, ka šāds scenārijs ******* [slikti] ietekmēs krievu labklājību.
Elvīra Nabiuļina dzimusi Ufā 1963. gadā. Viņa absolvēja vidusskolu ar izcilību. 1985. gadā viņa iestājās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā un gadu pēc tam ar sarkano diplomu absolvēja Maskavas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti. Jevgeņija Jasina studente, viņa meitas, cilvēktiesību aktīvistes Irinas Jasinas tuva draudzene un opozīcijas ekonomista Sergeja Aleksašenko kursabiedrene. Nabiuļina ir pirmā sieviete Krievijas vēsturē, kura ieņēmusi ekonomiskās attīstības ministres amatu, bet kopš 2013. gada ir Centrālās bankas priekšsēdētāja.
Elvīru Nabiuļinu “Meduza” informācijas avoti regulatorā raksturo kā “inteliģentu cilvēku bez jebkādām emocijām”. Viens no šiem avotiem uzsver: “Nekad nelieto sliktus vārdus, nekad neizrāda savas jūtas, nekliedz uz darbiniekiem pieļauto kļūdu dēļ. Bet arī īpaši neslavē par panākumiem.”
Iepriekš Nabiuļina bijusi “Rosteh” un “Gazprom” uzraudzības padomju locekle, Krievijas prezidenta palīdze ekonomikas jautājumos un Puškina Valsts tēlotājmākslas muzeja pilnvarotās padomes locekle, kā arī ieņēmusi nozīmīgus amatus starptautiskās organizācijās, piemēram, viņa piedalījās ANO Pasaules attīstības komisijas darbā.
“Tas ir tik komisks paradokss: liberāļi vienmēr uzskatījuši, ka Centrālās bankas vadība ir pārāk konservatīva, bet konservatīvie – ka pārāk liberāla. Nacionālās atbrīvošanas kustības pārstāvji jau daudzus gadus stāv pie Centrālās bankas ēkas ar plakātiem: “Valsts departamenta absolventiem nav vietas Centrālajā bankā!”, kas gan neliedz tam pašam [miljardierim Oļegam] Deripaskam regulāri mūs kritizēt par aprobežotību,” “Meduza” skaidro informācijas avots Centrālajā bankā.
Visticamāk, ar “Valsts departamenta absolventi” tiek domāta Ksenija Judajeva –Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ekonomikas doktora grāda ieguvēja, bijusī Krievijas un Eiropas Ekonomisko reformu centra vadošā pētniece, kā arī bijusī Kārnegī zinātnes centra darbiniece.
Judajeva savu karjeru sāka starptautiskās, bet turpināja Krievijas valsts organizācijās. Piemēram, viņa stažējās Stokholmas Pārejas ekonomikas institūtā un pēc tam piedalījās slavenās “Stratēģijas 2020” izveidē.
Centrālajai bankai tuvs “Meduza” informācijas avots Kseniju Judajevu dēvē par “pašu pašu gudrāko”. “Viņas poza ir skaidra: man idiotiem nav laika. Ārkārtīgi izglītota, ārkārtīgi gudra, bet ļoti ātri liek cilvēkiem saprast, ka viņai ar tiem nav interesanti,” skaidro “Meduza” sarunu biedrs.
Konstantīns Soņins piebilst: “Judajeva savulaik strādāja “Sberbank”. Ņemiet vērā, ka pēdējos 15 gadus viņa pelnījusi vismaz miljonu dolāru gadā, taču viņa dzīvo ļoti vientuļi un pieticīgi.”
Nonāvēt pūķi
“Nelokāmā Nabiuļina Krievijā cīnās ar uguni” – šādu virsrakstu rakstam par Krievijas Centrālās bankas vadītāju devis ietekmīgais žurnāls Euromoney, kas 2015. gadā šo Krievijas amatpersonu nosauca par “Gada Centrālās bankas vadītāju”.
Tekstam pievienotā ilustrācijā Nabiuļina savā ierasti klasiskajā, nedaudz vecmodīgajā kostīmā nogalina milzu pūķi. Acīmredzot tas personificē nepatikšanas, kas skāra Krievijas ekonomiku pēc Krimas aneksijas: Rietumu sankcijas un straujš naftas cenu kritums izraisīja rubļa vērtības samazināšanos un inflācijas kāpumu.
Centrālajai bankai izdevās pūķi ja ne uzveikt, tad pieradināt. Inflācija, pēc valsts statistikas biroja “Rosstat” datiem, samazinājās no 13% (2015. gada beigās) līdz 5,4% jau 2016. gadā, bet 2017. gadā tā noslīdēja līdz rekordzemajam 2,5% līmenim.
Banku sistēma izturēja sankciju ietekmi, ārvalstu investori nezaudēja interesi par Krievijas vērtspapīriem, bet Centrālā banka iemācījās atklātāk runāt ar tirgu. “Viņi [Centrālajā bankā] veiksmīgi cīnījās pret cenu kāpumu, Centrālā banka kļuva par galveno profesionālo ekonomisko diskusiju virzītāju,” Konstantīns Soņins uzskaita Krievijas Centrālās bankas nopelnus šajos gados (un piebilst, ka pēc kara sākuma tie “nolaisti podā”).
Kopš ierašanās Centrālajā bankā Nabiuļina un Judajeva veidojušas banku sistēmu, kas nav sliktāka par analogām sistēmām citviet pasaulē, uzskata divi “Meduza” informācijas avoti Centrālajā bankā. Tomēr 2014. gada notikumu izraisītā ekonomiskā krīze bija šīs sistēmas pārbaudījums.
“Šī ir komanda, kas kopš 2014. gada ir profesionāli paveikusi daudz labu lietu,” “Meduza” saka ekonomists un Parīzes politisko pētījumu institūta “Sciences Po” profesors Sergejs Gurijevs.
“Viņi patiešām kļuva ārkārtīgi profesionāli, koncentrējās uz ļoti nopietnu analītisku darbu, pilnībā izmantoja savu starptautisko pieredzi,” piebilst Krievijas Ekonomikas skolas (KES) rektors un Barselonas Pompeu Fabra Universitātes profesors Rubens Jeņikolopovs.
Krievijas Centrālās bankas komandas kompetenci novērtēja ne tikai profesionāli ekonomisti vien. Nabiuļinai un viņas komandai Putins bija devis sava veida pilnīgu rīcības brīvību. Prezidents viņai uzticējās, sarunā ar “Meduza” saka ekonomists, Kalifornijas Universitātes Losandželosā profesors Oļegs Ichoki: “Proti, nacionalizēt “Jukos” – jā. Bet drukāt naudu un ļaut [“Roskosmos” vadītājam Dmitrijam] Rogozinam [valdīt Centrālajā bankā] – nē.”
Centrālā banka kļuva par institūciju, kas regulāri saņēma augstus vērtējumus no abām pusēm – gan no Putina, gan no viskritiskāk pret Krievijas valdību noskaņotiem ekspertiem.
“Centrālā banka jūsu vadībā ir daudz paveikusi, lai stabilizētu situāciju ekonomikā, lai banku sektors un finanšu sektors kopumā stabili attīstītos. Es ļoti ceru, ka mūsu vadošā finanšu institūcija jūsu vadībā rīkosies tikpat neatkarīgi un tikpat pārliecinoši,” 2017 gada sākumā Nabiuļinu slavēja Putins. Tad, tiekoties Kremlī, prezidents viņai arī pateica, ka nominēs viņu uz vēl vienu piecu gadu termiņu.
Šajā piecu gadu periodā Krievija arvien vairāk iegrima starptautiskajā izolācijā. Tas gan netraucēja Nabiuļinai uzstāties ar goda lekciju Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), pasaules galvenajā finanšu institūcijā. Tur viņa stāstīja par galveno Krievijas Centrālās bankas pēdējo gadu sasniegumu – pāreju uz būtībā atšķirīgu monetāro politiku – inflācijas mērķa noteikšanas režīmu.
Šo režīmu izmanto lielākā daļa attīstīto valstu un vairums veiksmīgo jaunattīstības valstu. Tā būtība ir tāda, ka valsts Centrālā banka pārstāj koncentrēties uz nacionālās valūtas kursu un nosaka inflācijas mērķi – Krievijas Centrālajai bankai tas ir 4%. Lai šo mērķi sasniegtu, Centrālā banka ietekmē naudas vērtību ekonomikā – pirmkārt, maina bāzes procentu likmes līmeni.
Kā tas darbojas?
Visvienkāršākajā veidā ir tā – ja tiek paaugstināta bāzes procentu likme, bankām palielinās naudas izmaksas, tās paaugstina kredītu procentu likmes, bet tajā pašā laikā tās iegūst iespēju palielināt procentu likmes noguldījumiem, lai piesaistītu vairāk līdzekļu no noguldītājiem. Tādējādi cilvēkiem pievilcīgākiem vajadzētu kļūt uzkrājumiem (jo noguldījumu procentu likmes ir augstākas), nevis tēriņiem, un vienlaikus tiek samazināti arī pirkumi kredītā – pieprasījums bremzējas, kas arī veicina zemāku inflāciju.
Līdzko cenu pieaugums normalizējas, likmi var pazemināt, atvieglojot piekļuvi kredītiem un mudinot cilvēkus un uzņēmumus investēt. Tādējādi zemās noguldījumu procentu likmes Krievijā 2020.–2021. gadā veicināja līdzekļu plūsmu no banku noguldījumiem uz fondu tirgu.
- gados Krievijas Centrālā banka ievēroja pārvaldīta valūtas kursa politiku: Centrālā banka noteica valūtas koridora robežas (proti, divu valūtu groza minimālo un maksimālo vērtību) un, ja maiņas kurss izgāja ārpus robežām, banka iejaucās tirgū, proti, pārdeva vai pirka valūtu. Centrālā banka līdzekļus intervencēm ņem no zelta un ārvalstu valūtas rezervēm.
Ja rubļa kurss strauji samazinājās, tā uzturēšanai bija jātērē miljardiem dolāru no rezervēm. Tādējādi globālās finanšu krīzes laikā Krievijas ārvalstu valūtas rezerves samazinājās no 596,6 miljardu dolāru maksimuma 2008. gada maijā līdz 383,8 miljardiem dolāru 2009. gada aprīlī. Turklāt Krievijas uzņēmumi un bankas, vadoties pēc tā, ka Centrālā banka saglabās valūtas kursu noteiktā koridorā, ņēma lielus ārvalstu valūtas parādus ārvalstīs, kas arī saasināja to problēmas krīzes laikā un paredzēja papildu palīdzību no valsts.
Atvērtā tirgus ekonomikā nav iespējams pārvaldīt gan valūtas kursu, gan inflāciju, tāpēc, kamēr Centrālā banka turēja valūtas kursu, inflācija Krievijā brīžiem samazinājās tikai rubļa vērtības kāpuma dēļ, tomēr svārstījās ap 10% gadā. Šādā līmenī, kā liecina ekonomikas pētījumi, inflācijas svārstības vairāku gadu garumā neizbēgami būs pārāk spēcīgas: tas liedz cilvēkiem plānot savus ekonomiskos lēmumus, bet uzņēmumiem – investēt.
Inflācijas mērķa noteikšanai veltīti tūkstošiem mūsdienu akadēmisko pētījumu, kuros mēģināts noskaidrot, kā pārvaldīt cilvēku un uzņēmumu cerības. Praksē (nevis akadēmiskajos pētījumos) uz šiem jautājumiem ir jāatbild ikvienai Centrālajai bankai, kas īsteno šādu monetārās politikas režīmu.
Tieši tāpēc Judajeva Krievijas Centrālajā bankā izveidoja zinātnisko nodaļu, skaidro viens no viņas kolēģiem, lai lēmumi tiktu pieņemti, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, uz matemātiskiem modeļiem: “Tas bija viņas sapnis, ko viņa īstenoja.” Un tad sākās karš.
Kara laika Centrālā banka
“Šīs sievietes izveidojušas pilnīgi mūsdienīgu, pilnīgi modernu sistēmu. Viņas izveidoja Centrālo banku, kas neatpalika no diženajām Centrālajām bankām. Visu šo sistēmu ņēma un bez brīdinājuma ****** [trieca] pret sienu,” sašutumu neslēpj Centrālajai bankai tuvu stāvošs “Meduza” informācijas avots.
Tas, kā Nabiuļina un Judajeva šobrīd vērtē situāciju Krievijas ekonomikā, ir skaidri redzams viņu garderobē, “Meduza” stāsta trīs informācijas avoti Centrālajā bankā. Nabiuļina kopš 24 februāra atteikusies no savām slavenajām brošām un košajām žaketēm. Judajeva jau vairāk nekā 100 dienas nēsā tikai melnas krāsas apģērbu, lai gan iepriekš viņa deva priekšroku pasteļkrāsu kostīmiem. “Viņas nēsā melnu apģērbu, izskatās par desmit gadiem vecākas,” Nabiuļinas un Judajevas izskatu lakoniski raksturo Centrālajai bankai tuvu stāvošs “Meduza” informācijas avots.
Turklāt pēdējo gadu pieredze ļāvusi Centrālajai bankai noturēt virs ūdens Krievijas monetāro sistēmu un līdz ar to arī visu ekonomiku, norāda KES rektors Rubens Jeņikolopovs. Pateicoties tam, ka Centrālajā bankā tika izveidota fundamentāla zinātniskā bāze lēmumu pieņemšanai, tai bija lielākas iespējas pielāgoties pavisam nestandarta apstākļiem, viņš skaidro un uzsver: “Viņi izglāba banku sistēmu, nu, vienkārši izglāba!”
Glābšana bija sāpīga. 28. februārī Krievijas Centrālā banka paaugstināja bāzes procentu likmi līdz nepieredzētiem 20% gadā. Faktiski tas nozīmēja pilnīgu jebkādas kreditēšanas pārtraukšanu. Bet galvenais mērķis bija novērst banku sistēmas bankrotu.
Visās krīzes situācijās viens no galvenajiem finanšu stabilitātes riskiem ir paniska iedzīvotāju līdzekļu izņemšana no bankām. Baidoties par saviem ietaupījumiem, vai vienkārši tāpēc, ka steidzami nepieciešama nauda, cilvēki steidz izņemt līdzekļus no saviem uzkrājumu kontiem. Ja tas notiek pārāk strauji, bankām var nepietikt naudas, lai apkalpotu savas saistības pret klientiem. Taču Krievijas Centrālajai bankai izdevās pierunāt bankas paaugstināt noguldījumu procentu likmes tikpat krasi kā tā palielināja bāzes procentu likmi, “Meduza” skaidro Centrālās bankas darbinieks. Tas palīdzēja novērst paniku.
Vienlaikus Centrālā banka nolēma ierobežot kapitāla apriti. Tā ekonomika dēvē pretkrīzes pasākumu, kas krieviem izrādījās pats sāpīgākais: ārvalstu valūtas eksporta ierobežošana, aizliegums to pārskaitīt uz ārvalstu kontiem un izņemt skaidru naudu no saviem ārvalstu valūtas noguldījumu kontiem.
Uzņēmējdarbībai valūtas ierobežojumi bija ne mazāk nepatīkami: kopš kara sākuma eksportētājiem 80% no ārvalstu valūtas peļņas bija jāmaina pret rubļiem. Lielākie eksportētāji Krievijā ir izejmateriālu giganti, lai gan šis lēmums radīja grūtības arī vidējiem un mazajiem uzņēmumiem (līdz pat IT speciālistiem, kas strādā kā individuālie uzņēmēji ar ārvalstu klientiem).
“Valūtas ierobežojumi gan stilistiski, gan stratēģiski ir pilnīgā pretrunā ar to, pie kā Centrālā banka strādājusi pēdējos gados,” skaidro Jeņikolopovs. "Taču pašreizējā situācijā es nespēju iztēloties, ko vēl viņi būtu varējuši darīt. Pat tikai tāpēc, lai novērstu Krievijas banku sistēmas bankrotu.”
Rezultātā šie ierobežojumi pasargāja bankas no liela pieprasījuma pēc valūtas, un augstā bāzes procentu likme palīdzēja ierobežot inflāciju.
“Kad izrādījās, ka imports samazinājies un neatjaunojas, bet eksporta ieņēmumi ir labā līmenī, Centrālā banka izmantoja šo iespēju, lai ļautu rublim strauji pieaugt, un neiejaucās šajā procesā,” “Meduza” skaidro Maskavas biržas uzraudzības padomes vadītājs Oļegs Vjugins. “Tas nomāca cenu kāpumu, un aprīļa beigās un maija sākumā gandrīz pat sākās deflācija, kas ļāva [vēlāk] pazemināt procentu likmes.”
Bet tas nekādi neglābj Krievijas ekonomiku ilgtermiņā: šeit problēmas vairs nav Centrālās bankas darbā, bet, kā saka Nabiuļina, “Krievijas ekonomikas strukturālajā transformācijā”.
Nevis ******, bet “strukturāla transformācija”
Šobrīd Centrālās bankas vadība izvairās ne tikai no vārda “karš” (Krievijā par to aizliegts runāt ar likumu), bet pat no oficiālā eifēmisma “īpašā militārā operācija”. “Mēs sākam no datuma [22. februāris], kad tika ieviesta jauna [pēc tam, kad Krievija atzina pašpasludinātās Doneckas “tautas republiku” un Luhanskas “tautas republiku”] sankciju pakete,” skaidro regulatoram tuvu esošs “Meduza” informācijas avots.
Vienlaikus, kā viņš stāsta, pēc Nabiuļinas ārkārtas aicinājuma darbiniekiem (kas reģistrēts nedēļu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā) Krievijas Centrālā banka ieviesa neformālu, bet stingru aizliegumu runāt par politiku. No Centrālās bankas iekšējā portāla nekavējoties tika izņemti jebkādi politiskie komentāri, bet vadītāji saviem padotajiem sacīja: “Mēs esam Centrālā banka, mums ir savs darbs jebkādos apstākļos, un mēs to turpinām darīt.”
Nabiuļina par karu ne vārda neminēja arī jūnijā notikušajā Sanktpēterburgas ekonomikas forumā, savukārt Judajeva, aprīlī uzstājoties ar runu Jasinskas konferencē par tēmu “Centrālās bankas darbs sankciju apstākļos”, tā arī nepaskaidroja, kas izraisījis šīs sankcijas. Taču viņa sacīja, ka līdz 24. februārim “finanšu sektors sasniedzis labu stāvokli”.
Nabiuļinas izteiciens “strukturālā transformācija”, kas raksturo situāciju Krievijas ekonomikā pēc kara sākuma, kļuvis par mīmu: “Nevis “sprādziens”, bet gan “plaukšķis”. Nevis “ugunsgrēks”, bet “sadūmojums”. Nevis ****** [pilnīgs sabrukums], bet gan “strukturāla transformācija”.
Tomēr šī izteiciena nozīmi diezgan atklāti aprakstīja pati Centrālā banka. Aprīlī Krievijas Centrālās bankas pētniecības un prognožu departaments (tas pats Judajevas izveidotais zinātniskais centrs) publicēja savu regulāro apskatu “Par ko liecina tendences”. Izvilkums no tā tika publicēts Centrālās bankas vietnes izglītojošās Econs.online pētījumu daļas vadītāja Aleksandra Morozova slejā ar atrunu, ka viņa viedoklis “nepauž Krievijas Bankas oficiālo nostāju”.
“Krievijas ekonomikas strukturālo transformāciju ilgstošu ārējo ierobežojumu kontekstā pavadīs tehnoloģiska regresija daudzās nozarēs,” tajā teikts.
Dažu gadu laikā Krievijā sāksies “apgriezta industrializācija", raksta Morozovs, proti, rūpniecības attīstība, kas balstīta uz “mazāk progresīvām tehnoloģijām”. Tehnoloģiskie produkti būs mazāk moderni un dārgāki, bet ražošana būs mazāk efektīva un videi mazāk draudzīga.
“Šī sleja šķiet adekvātāka, nekā tas būtu gaidāms no kāda birokrāta. Biju patīkami pārsteigts,” iespaidos par lasīto ar “Meduza” dalās Ichoki. “Acīmredzot, ja jau viņš tā raksta, tātad viņi [Centrālajā bankā] to apspriež. Esmu pārliecināts, ka viņi to saprot.”
Pretgaisa aizsardzība “reihsbankā”
Centrālās bankas komandas rīcība pēc 24. februāra ir līdzīga neārstējami slima pacienta aprūpei, medicīnisku metaforu izmanto ekonomists Oļegs Ichoki: “[Karš] ir sava veida kritiska slimība Krievijai kā valstij, un jo īpaši tā izplatās ekonomikā. Un viņi [Centrālajā bankā] var tikai lokāli mazināt simptomus – tas ir viss, kas viņiem šobrīd atlicis.”
“Meduza” informācijas avots Centrālajā bankā tam nepiekrīt: Centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt, lai “valsts iedzīvotāji”, kas nekādu karu neuzsāka, dzīvotu vismaz “kā deviņdesmitajos gados, nevis kā 80. gadu beigās”.
Acīmredzot darbinieki ar šādu uzdevumu ir visai apmierināti. Saskaņā ar trīs “Meduza” informācijas avotiem Centrālajā bankā, kopš iebrukuma sākuma regulatoru ir atstājuši ne vairāk kā 50 cilvēki no gandrīz 50 000 darbinieku.
“Es aizgāju pirms nedēļas. Ir tāda sajūta, ka palikušie uz tevi skatās ar nicinājumu: it kā viņi domātu – jūs pametat valsti, laižaties prom no grimstoša kuģa,” “Meduza” stāsta bijusī regulatora darbiniece.
BET KAS IR AIZGĀJIS?
Vasaras sākumā regulatoru atstāja divi Nabiuļinas vietnieki – Mihails Aleksejevs un Sergejs Švecovs. Pirmais pārraudzīja par skaidras naudas apriti atbildīgās nodaļas darbu, bet otrs – uzraudzīja finanšu tirgus. Janvāra vidū Švecovs pārgāja Nabiuļinas padomnieka amatā, bet jūnija sākumā no tā atkāpās.
“Lēmumam par manu aiziešanu nav nekāda sakara ar “specoperāciju”,” “Meduza” sacīja Švecovs.
Aleksejevs no Centrālās bankas aizgāja pēc tam, kad viņš kopā ar Kseniju Judajevu tika pakļauts ASV sankcijām par dalību bankas “Otkritie” direktoru padomē.
“Aleksejevam pie mums bija divi pienākumi, no kuriem galvenais bija reorganizējamo banku pārdošana. Tagad viņam bija paredzēts pārdot “Otkritie”, taču šo aktīvu nav iespējams pārdot, jo uz to attiecas bloķējošas sankcijas. Turklāt bija paredzēts sākt jaunu lielu programmu, lai atjauninātu banknošu dizainu, attiecībā uz ko Aleksejevam bija lielas ambīcijas. Viņš pats ir entuziasma pilns numismāts, tas bija viņa sapnis. Tā nu arī šī programma izkūpēja gaisā,” stāsta Centrālās bankas darbinieks.
“Komentāru nav,” sacīja Mihails Aleksejevs, atbildot uz “Meduza” lūgumu sniegt komentāru.
Ieraksti sociālajos tīklos, kur Centrālās bankas vadība tiek nepārtraukti kritizēta par darba turpināšanu pēc 24. februāra, pašreizējos regulatora darbiniekus satrauc. Trīs no viņiem “Meduza” atzina, ka apsūdzību kolaboracionismā dēļ jūtas kā “reihsbankas darbinieki”.
“Tad to pašu var teikt par katru, kas turpina strādāt sabiedrības labā – būvēt, dziedināt, mācīt. [Par katru, kas] cenšas nesajukt prātā valstī, kas sajukusi prātā, un cenšas vismaz kaut ko uzlabot cilvēku dzīvēs, kas ir sagrautas,” sociālajos tīklos izteiktos pārmetumus komentē Centrālajai bankai tuvais “Meduza” informācijas avots.
Ekonomists Rubens Jeņikolopovs Centrālās bankas darbinieku dilemmu formulē šādi: “Vai viņi ir gatavi ziedot 145 miljonu [krievu] labklājību, lai potenciāli samazinātu karadarbības ilgumu vai intensitāti? Tas nav pašsaprotams jautājums, tas ir iemesls diskusijām.”
“Mani draugi no Centrālās bankas man saka, ka viņi sevi salīdzina ar pretgaisa aizsardzības spēku virsniekiem,” norāda Oļegs Ichoki. “Vai pretgaisa aizsardzības virsniekam, kurš aizsargā Krieviju no raķešu uzbrukumiem, tagad būtu jāatstāj darbs?"
Pats Ichoki gandrīz pirms 20 gadiem ieguva maģistra grādu Krievijas Ekonomikas skolā, kur sadraudzējās ar pašreizējo Centrālās bankas priekšsēdētājas vietnieku monetārās politikas jautājumos, makroekonomistu Alekseju Zabotkinu. “Mēs patiešām esam draugi un periodiski sazināmies. Es tagad nevaru iedomāties sevi viņa amatā. Man šķiet, ka kopš apmēram 2011.-2012. gada Krievijas valsts būtību nebija iespējams interpretēt divējādi. Bija vairāk vai mazāk skaidrs, kurā virzienā tā dodas. Ja es būtu strādājis Centrālajā bankā, es [jau tad] būtu aizgājis no darba,” saka Ichoki.
“Zabotkins, Nabiuļina, Judajeva ir cilvēki, kas aizvien ir apņēmušies ievērot tirgus ekonomikas principus. Viņi par tiem cīnīsies. Īpaši tagad, kad ir daudz Padomju Savienības atjaunošanas gribētāju: gandrīz tiešā veidā finansēt ražošanu no Centrālās bankas līdzekļiem, kontrolēt cenas un tamlīdzīgi,” “Meduza” skaidro Centrālajai bankai pietuvinātais informācijas avots.
Tiesa, ne visi Centrālās bankas darbinieki tic tirgus ekonomikas saglabāšanai iepriekšējā formā. “Zārkam vāks ir aizvērts un aiznaglots. Paies gadu desmiti līdz [ekonomikas] atlabšanai,” saka kāds cits regulatoram tuvu stāvošs “Meduza” informācijas avots.
Tirgus ekonomikas piekritējs Aleksejs Zabotkins studējis Krievijas Ekonomikas skolā pie Konstantīna Soņina. Profesors ar savu bijušo studentu šobrīd vairs nesazinās: “Es sapratu, ka viņš tur [Centrālajā bankā] ir palicis savā amatā un vienkārši uzrakstīju: “Ardievu uz visiem laikiem”. Man ir kauns, ka viņš studēja Krievijas Ekonomikas skolā [pie manis].”
Pieprasījumu uz interviju Zabotkins pāradresēja Centrālās bankas preses dienestam, kur uz šo pieprasījumu, kā arī uz intervijas pieprasījumu ar Elvīru Nabiuļinu un Kseniju Judajevu netika atbildēts. “Diemžēl neizdosies,” “Meduza” sacīja preses dienesta darbinieks. “Ja preses dienests teica nē, tas nozīmē, ka mēs nesniedzam komentārus vai intervijas,” pēc tam Zabotkins lietotnē “Telegram”uzrakstīja “Meduza” korespondentam.
Pastiprināta kontrole
Jūnija sākumā izdevums “The Bell” publicēja ekrānuzņēmumu no vēstules, ar kuras saturu regulatora vadība pret parakstu iepazīstināja Centrālās bankas darbiniekus. Tajā tiek “stingri ieteikts atturēties" no ceļojumiem uz “nedraudzīgām valstīm” līdz “īpašiem norādījumiem”.
“Tas bija gaidāms un nevienu īsti nepārsteidza. Tāda pati vēstule ar ieteikumu neceļot uz ārzemēm visiem tika nosūtīta pandēmijas laikā. Starp citu, vēstules “tagad variet braukt” pēc tam neviens neizsūtīja,” stāsta “Meduza” informācijas avots Centrālajā bankā.
Līdzās ārzemju braucieniem praktiski apturēta sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, pārtraukts darbs ar ārvalstu ekspertiem un zudusi pieeja ārvalstu analītiskajiem resursiem, kara sekas uzskaita regulatoram tuvu esošais “Meduza” informācijas avots. “Partnerattiecības ar Rietumu kolēģiem lielākajā daļā jomu ir iesaldētas,” apstiprina sarunu biedrs no Centrālās bankas.
Šī iemesla dēļ smagi cietusi zinātniskā nodaļa, ko izveidojusi Ksenija Judajeva. “Viņa ir pārliecināta, ka lēmumi ir jāpieņem, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, un viņa arī iemiesoja šo principu. Tas prasa pastāvīgu progresīvu zinātnisko zināšanu un atziņu apmaiņu, un šis process Centrālajā bankā bija ļoti aktīvs, un tajā tika iesaistīti gan Krievijas, gan ārvalstu zinātnieki, kā arī eksperti no citām centrālajām bankām,” skaidro regulatoram tuvu stāvošs “Meduza” informācijas avots. Viņš stāsta, ka kopš kara sākuma Centrālajai bankai atlikuši tikai Krievijas eksperti.
Nepilnu mēnesi pirms iebrukuma Elvīrai Nabiuļinai uzradās jauns vietnieks – bijušais Noguldījumu apdrošināšanas aģentūras (NAA) vadītājs Jurijs Isajevs.
Kā iepriekš kopīgā izmeklēšanā noskaidroja “VTimes”, “Proekt” un “Meduza” korespondenti, NAA augstākā līmeņa vadītāji, jo īpaši Isajeva vietnieks Valērijs Mirošņikovs, no bankām ņēma kukuļus par tiesībām reorganizēt grūtībās nonākušās kredītiestādes.
Turklāt Mirošņikovs sadarbojās ar Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) ekonomiskās drošības dienesta banku nodaļas vadītāju, pulkvedi Kirilu Čerkaļinu, kurš 2019. gadā tika aizturēts saistībā ar apsūdzībām par kukuļņemšanu un krāpšanu jo sevišķi lielā apmērā. 2021. gada pavasarī viņam tika piespriests septiņu gadu cietumsods.
Pirms NAA Isajevs strādāja “Impexbank” un Krievijas Attīstības bankā, bija bijušā ekonomikas ministra Germana Grefa vietnieks un FDD vadītāja pirmā vietnieka Sergeja Smirnova padomnieks. No Isajeva biogrāfijas ir skaidrs, ka viņš ir tuvu stāvošs gan amatpersonām, gan drošības dienestiem. Piemēram, Isajevs bija Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks finanšu tirgu jautājumos un trīs gadus vadīja sporta biedrību “Dinamo”, kas saistīta ar Krievijas tiesībaizsardzības iestādēm un brāļiem Rotenbergiem.
Isajevu Centrālajā bankā varēja iecelt arī pēc FDD vadības lūguma, “Meduza” sacīja regulatoram un valdībai tuvs informācijas avots. To apstiprina sarunu biedrs, kas vēl nesen strādāja Centrālajā bankā, un “Meduza” informācijas avots banku tirgū.
Pēc Isajeva “lūdza cilvēki no “Bērnu pasaules”” (tā ar ironiju tiek dēvēta blakus bērnu preču veikalam esošā FDD ēka), saka augsta ranga “Meduza” informācijas avots, kas ir tuvu esošs gan regulatoram, gan valdībai. Viņš norāda, ka Isajevs Centrālajā bankā tika iecelts karadarbības priekšvakarā – “tieši šo jauno notikumu laikā”.
“Viņš jau sen gribēja pāriet uz Centrālo banku, šī tēma parādījās jau pirms gada. Viņu uzaicināja Nabiuļina,” tā saka Isajeva paziņa. FDD Sabiedrisko attiecību centrs uz “Meduza” jautājumu neatbildēja. Centrālās bankas preses dienests lūgumu pēc Isajeva intervēšanas ignorēja.
Pēc iebrukuma sākuma Isajevs kā Centrālās bankas pārstāvis pievienojās valdības ārvalstu investīciju uzraudzības komisijai, kuru vada Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins. Pirms kara šī komisija izskatīja darījumus, kuros ārzemnieki iegādājas vērienīgus Krievijas aktīvus. Taču 6. martā valdība būtiski atjaunināja tās pilnvaras: tagad šai komisijai jāizskata jebkādi Krievijas uzņēmumu darījumi ar kompānijām no “nedraudzīgām valstīm”, teikts valdības paziņojumā. Pats Isajevs komisijā ir atbildīgs par ārvalstu valūtas darījumu uzraudzību – jo īpaši par ārvalstu valūtas parāda atmaksas mehānismu kreditoriem no “nedraudzīgām valstīm”.
Kā izriet no valdības dekrēta teksta, visiem Krievijas uzņēmumiem būs jāsaskaņo ar valdības komisiju pat ārvalstu valūtas pārskaitīšana uz saviem kontiem ārvalstīs. “Meduza” informācijas avots banku tirgū skaidro, ka komisijai jāizskata pilnīgi visi darījumi par ārvalstu uzņēmumu aktīvu iegādi: “Viss, ko viņi šeit atstāja – rūpnīcas, ražošanas iekārtas – tie ir milzīgi aktīvi, milzīgas ražotnes, daudz cilvēku, tehnoloģijas. Tagad iegūt tādu kumosu ir superīgi.”
Krievijas uzņēmumi, kam valdības komisija atļāvusi iegādāties no valsts aizejošo ārvalstu uzņēmumu aktīviem, saņems īpašus nosacījumus. Proti, ja tiem būs nepieciešams aizdevums no Krievijas bankas, lai iegādātos bijušos ārvalstu uzņēmumu aktīvus, Centrālā banka mīkstinās uzraudzības prasības šai bankai.
Kā norāda viens no “Meduza” informācijas avotiem banku tirgū, šī komisija ir nepieciešama, lai “neviens svešais neko nesagrābtu”, bet visu iegūtu “savējie”.
Režīms, nevis 145 miljoni
Krievijas Banka saskaņā ar konstitūciju ir neatkarīga institūcija. Centrālās bankas neatkarība ir pasaules centrālo banku ierasta prakse. Tai vajadzētu aizsargāt ekonomiku un monetāro sistēmu no politiķu ietekmes, kuriem var izrādīties izdevīgi, piemēram, drukāt papildu naudu, ja viņiem nepietiktu ar to, cik naudas ir valsts kasē.
Pēdējos gados Krievijas Centrālo banku no šādas ietekmes ir pasargājis pats Vladimirs Putins. Savā pēdējā lielajā preses konferencē 2021 gada decembrī viņš teica:
“Es katru dienu sazinos ar kolēģiem, teiksim, no ekonomikas reālā sektora – es zinu, kā viņi lamā Centrālo banku, un zinu viņu argumentus. Gandrīz katru dienu, ticiet man, mēs to vienkārši nerādām televīzijā: cilvēki sēž trīs metru attālumā no manis, mēs runājam. Zinu reālā sektora neapmierinātību ar likmju paaugstināšanu. Bet, ja to nedarīsim, tad pie mums var būt kā Turcijā.”
Tas, vai Centrālā banka spēs turpināt savu politiku iepriekšējā formā, ir atklāts jautājums, saka Rubens Jeņikolopovs. Tiklīdz budžetā radīsies problēmas eksporta ieņēmumu samazināšanās dēļ (un tas šobrīd ir galvenais tā aizpildīšanas avots), iespējams, Centrālajai bankai tiks lūgts palīdzēt šos robus aizbāzt, uzskata Jeņikolopovs. Tas varētu notikt jau 2023 gadā. Vai pat līdz šī gada beigām, krietni pesimistiskāks ir Oļegs Ichoki.
Būtībā, ja ar budžeta ieņēmumiem nepietiek izdevumu segšanai, valstij ir vai nu jāņem līdzekļi no budžeta rezervēm (Nacionālais ieguldījumu fonds, NIF), vai arī jāaizņemas tirgū, vai jāsamazina izdevumi. 2022 gada beigās izdevumi būs par trim triljoniem lielāki nekā plānots budžeta likumā, bet deficīts, kā prognozē Finanšu ministrija, būs vismaz 1,6 triljoni.
Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs jau aprīlī brīdināja, ka būs jāiesaista NIF, un attiecīgais likums jau ir pieņemts. Līdz jūnijam Siluanovs nebija izslēdzis arī jaunu valsts aizdevumu izsniegšanu vietējā tirgū līdz gada beigām (Krievija ārējo tirgu pameta jau 9. martā).
Pirms astoņiem gadiem, 2014. gada janvārī, Nabiuļina intervijā televīzijas raidījumu vadītājam Vladimiram Pozņeram atzina, ka sarežģītā situācijā valsts uz viņu var izdarīt spiedienu. Nabiuļina sacīja, ka šādā gadījumā viņa nepretotos, turklāt sevi pārliecināja, ka pieņemtie lēmumi “ir nepieciešami, lai atbilstoši attīstītos ekonomika, attīstītos finanšu sektors”.
Šobrīd Centrālo banku budžeta robu aizlāpīšanai var piesaistīt dažādos veidos. Iespējams uzstāt uz zemāku bāzes procentu likmi un attiecīgi augstāku inflāciju – tas samazinās valsts parādu un palīdzēs ietaupīt uz tā apkalpošanu. Radikālāks variants ir uzdot Centrālajai bankai pirkt no Finanšu ministrijas Krievijas valsts obligācijas, proti, faktiski tieši kreditēt budžetu.
Kā tieši Centrālā banka spēs padoties spiedienam, nav svarīgi, saka Rubens Jeņikolopovs. Galvenais, ka šajā brīdī mainīsies regulatora darbības mērķi, atzīmē ekonomists: tā vietā, lai cīnītos ar inflāciju, tā aizpildīs robu budžetā. “Visi iedzīvotāji cietīs no cenu kāpuma, lai papildinātu budžetu, un mēs zinām, kam tas tiek tērēts,” viņš skaidro. “Tad arguments par palīdzēšanu 145 miljoniem krievu pārstās darboties.”
Pagaidām Krievijas budžetā ir pārpalikums, ko nodrošina naftas un gāzes ieņēmumi: šā gada pirmajos piecos mēnešos federālā budžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus par gandrīz pusotru triljonu rubļu. Bet šis skaitlis ir maldinošs. Jau aprīlī budžets saskārās ar deficītu mēneša izteiksmē (proti, ikmēneša ieņēmumi bija mazāki par izdevumiem), un atkarība no naftas un gāzes ieņēmumiem strauji pieauga, jo samazinājās ieņēmumi, kas nav saistīti ar ogļūdeņražiem – to īpatsvars uzlēca no 36% 2021. gadā līdz 63%. Pie tik lielas atkarības naftas piegādes ierobežojumi no lielāko Krievijas importētāju puses būs vēl sāpīgāki.
Centrālā banka, spriežot pēc Nabiuļinas jaunākajiem izteikumiem, jau domā par šādu scenāriju. Savā runā 10. jūnijā viņa brīdināja, ka gadījumā ar eksporta ieņēmumu strauju kritumu rubļa kurss var samazināties, izraisot inflācijas kāpumu. Par to, ka rubļa vērtības kāpums ir īslaicīga parādība, jau aprīlī savā pārskatā brīdināja arī Centrālās bankas pētījumu daļas vadītājs Aleksandrs Morozovs.
Krievija ir nošķirta no starptautiskā finanšu tirgus, un pašreizējais rubļa kurss ir kļuvis par sava veida nosacīto vienību, kas pastāv tikai Krievijā, skaidro Ichoki. Puse no Krievijas starptautiskajām rezervēm ir iesaldētas sankciju dēļ – tā rezultātā Centrālajai bankai praktiski nav iespēju ietekmēt rubļa kursu. Pagaidām šis kurss ir visai orientēts uz tirgu, un to nosaka ārvalstu valūtas pieplūdums no eksporta, importa samazināšanās un pieprasījums pēc ārvalstu valūtas kā uzkrājumu veida, turpina Ichoki. Centrālajai bankai ir pietiekami daudz ierobežojošu instrumentu, kas palīdzēja atbalstīt valūtas kursu, taču tagad uzdevums ir pretējs: novērst pārmērīgu rubļa vērtības pieaugumu, kas negatīvi ietekmē federālo budžetu.
Pagaidām Centrālajai bankai palīdzība tiešā veidā nav lūgta, taču vēlmes pēc noteikta valūtas kursa jau parādījušās. Pārāk spēcīgs rublis ir neizdevīgs eksportētājiem un līdz ar to arī budžetam. Premjerministra pirmais vietnieks Andrejs Belousovs sacīja, ka rublis tagad ir “pārstiprināts”, bet “mūsu rūpniecībai” būtu ērts dolārs par 70-80 rubļiem. Belousovs norāda, ka “gan ekspertu līmenī, gan valdības struktūrās” notiek diskusija par to, vai mainīt monetārās politikas režīmu no inflācijas mērķa noteikšanas uz valūtas kursa vadību.
Belousovs jau sen tiek uzskatīts par Nabiuļinas un viņas komandas pretinieku. “Valstiski domājošais” Belousovs atbalsta aktīvu iejaukšanos tirgus ekonomikā, kā arī palīdzības sniegšanu uzņēmumiem ar lētiem kredītiem un vāju rubļa kursu. Pirms dažiem gadiem viņš atbalstīja Stoļipina kluba izstrādāto ekonomikas attīstības programmu, kas paredzēja atbalstu uzņēmējdarbībai vispirms 400 miljardu rubļu, bet pēc tam divu triljonu rubļu apmērā, un šie līdzekļi faktiski bija jādrukā Centrālajai bankai un “mērķtiecīgi” jānosūta vietējo uzņēmumu atbalstam. Centrālā banka tam pretojās, norādot uz inflācijas riskiem, ziņoja aģentūra “Reuters”. Kad diskusija kļuva publiska, Putins šīs idejas neatbalstīja un faktiski nostājās Nabiuļinas pusē.
Pēc iebrukuma sākuma prezidents atkal izteica atbalstu Nabiuļinai: 18. martā Putins ierosināja Valsts domei atkārtoti nominēt Nabiuļinu uz vēl vienu piecu gadu termiņu. Deputāti prezidentu atbalstīja. “Mums amatos jāieceļ labākie, atbildīgākie un efektīvākie cilvēki, bet mūsu politiskās nesaskaņas jāatstāj uz vēlāku laiku. Ja mēs pārvarēsim izaicinājumus, valsts būs spēcīgāka,” saviem kolēģiem skaidroja spīkers Vjačeslavs Volodins.
* * *
“Var uzdot jautājumu: kā ir labāk? Ja būtu Glazjevs, viņš, iespējams, ātri uzspridzinātu Krievijas ekonomiku [ar saviem lēmumiem], un varbūt tas apturētu karu,” spriež Oļegs Ichoki. “Bet šis analīzei ir pārāk sarežģīts scenārijs, ir ļoti grūti aprēķināt [kas notiktu].”
Pašreizējās Centrālās bankas komandas efektīvā rīcība tikai paildzina karu, pārliecināts ir ekonomists Sergejs Gurijevs (viņš pameta Krieviju 2013. gadā sakarā ar apsūdzības risku kādā “Jukos” lietā un tagad strādā Parīzē):
“Pašreiz notiekošais noteikti ir salīdzināms ar tehnokrātu darbu nacistiskajā Vācijā. Katrs iekrātais rublis, katra darbība, kas palīdz ekonomiskai stabilitātei, palīdz mobilizēt resursus gan karam, gan ukraiņu nogalināšanai. Esmu pārliecināts, ka nākotnē tā vai citādi Centrālās bankas darbinieku rīcība oficiāli vai neoficiāli tiks nosodīta kā sadarbība, kā atbalsts noziedzīgā režīma darbā.”
Daļa Krievijas sabiedrības ir pārliecināta, ka visi, kas pēc 24. februāra turpina strādāt lielajā biznesā un valdībā, palīdz karam, tāpēc “ir jāceļas un jādodas prom,” piekrīt “Meduza” informācijas avots Centrālajā bankā. Taču visi tā vienkārši “nevar piecelties un aiziet”, viņš uzstāj.
“[Būtu] labi, ja kāds morāli atgādinātu, kā ikkatram cilvēkam vajadzētu uzvesties šādās sarežģītās situācijās, “Meduza” saka ekonomists Oļegs Ichoki.
“Kāpēc?”
“Lai katru reizi nenāktos risināt šo dilemmu: kurā brīdī nenākt uz darbu, kurā brīdī piedzerties un nokavēt kādu tikšanos, bet kurā brīdī aiziet no darba.”
Krievijas Centrālās bankas preses dienests ignorēja “Meduza” lūgumu sniegt komentārus, kā arī veikt intervijas ar regulatora darbiniekiem (tostarp Nabiuļinu, Judajevu un Isajevu).
Svetlana Reitere un Margarita Ļutova, Informācijas aģentūras LETA tulkojums.
Fotogrāfijas: Dmitrijs Duhanins / Kommersant, Emins Jafarovs / Kommersant, Aleksejs Nikoļskis / TASS, Dmitrijs Azarovs / Kommersant, Ruslans Šamukovs / TASS, Gļebs Ščeļkunovs / Kommersant, Jevgeņijs Razumnijs / Vedomosti / TASS